Binance Square

Tống huyền trang

3 Seko
1 Sekotāji
27 Patika
1 Kopīgots
Publikācijas
·
--
Skatīt tulkojumu
Blockchain có một vấn đề lớn: quá minh bạch. Mọi ví, giao dịch và dòng tiền đều public, khiến bot và AI analytics có thể theo dõi toàn bộ chiến lược giao dịch của trader. Khi một whale chuẩn bị mua lượng lớn token, bot có thể phát hiện trước, mua trước để đẩy giá lên rồi bán lại kiếm lời. Đây chính là sandwich attack và là một trong những vấn đề lớn nhất của DeFi hiện nay. Trong khi tài chính truyền thống có dark pool và private execution để bảo vệ chiến lược giao dịch, crypto lại gần như “lộ hoàn toàn”. Đó là lý do Genius Terminal phát triển Ghost Orders -một hệ thống giúp che dấu quá trình thực thi giao dịch. Ghost Orders hoạt động bằng cách: chia nhỏ lệnh lớn, dùng nhiều ví tạm thời, randomize routing, phân tán transaction theo thời gian, hạn chế lộ order flow. Ngoài ra, Genius còn dùng MPC để quản lý ví an toàn hơn và private relays để giảm khả năng bị MEV bots theo dõi trong mempool. Điểm quan trọng là Genius không cố tạo “ẩn danh tuyệt đối” như Tornado Cash. Họ tập trung vào execution camouflage -tức che dấu chiến lược giao dịch và làm khó việc tracking. Đây là hướng đi thực tế hơn và phù hợp hơn với institutional trading. Nếu thành công, Genius có thể giúp: giảm MEV, cải thiện execution quality, bảo vệ trader khỏi tracking, và giúp dòng tiền tổ chức tham gia DeFi an toàn hơn. Nói đơn giản: Genius không cố thay đổi blockchain, họ đang cố thay đổi cách con người giao dịch trên blockchain. @GeniusOfficial $GENIUS #genius $BILL $QAIT
Blockchain có một vấn đề lớn: quá minh bạch. Mọi ví, giao dịch và dòng tiền đều public, khiến bot và AI analytics có thể theo dõi toàn bộ chiến lược giao dịch của trader. Khi một whale chuẩn bị mua lượng lớn token, bot có thể phát hiện trước, mua trước để đẩy giá lên rồi bán lại kiếm lời. Đây chính là sandwich attack và là một trong những vấn đề lớn nhất của DeFi hiện nay.
Trong khi tài chính truyền thống có dark pool và private execution để bảo vệ chiến lược giao dịch, crypto lại gần như “lộ hoàn toàn”. Đó là lý do Genius Terminal phát triển Ghost Orders -một hệ thống giúp che dấu quá trình thực thi giao dịch.
Ghost Orders hoạt động bằng cách:
chia nhỏ lệnh lớn,
dùng nhiều ví tạm thời,
randomize routing,
phân tán transaction theo thời gian,
hạn chế lộ order flow.
Ngoài ra, Genius còn dùng MPC để quản lý ví an toàn hơn và private relays để giảm khả năng bị MEV bots theo dõi trong mempool.
Điểm quan trọng là Genius không cố tạo “ẩn danh tuyệt đối” như Tornado Cash. Họ tập trung vào execution camouflage -tức che dấu chiến lược giao dịch và làm khó việc tracking. Đây là hướng đi thực tế hơn và phù hợp hơn với institutional trading.
Nếu thành công, Genius có thể giúp:
giảm MEV,
cải thiện execution quality,
bảo vệ trader khỏi tracking,
và giúp dòng tiền tổ chức tham gia DeFi an toàn hơn.
Nói đơn giản:
Genius không cố thay đổi blockchain, họ đang cố thay đổi cách con người giao dịch trên blockchain.
@GeniusOfficial $GENIUS #genius
$BILL $QAIT
Raksts
Skatīt tulkojumu
OpenLedger: Khi AI không còn khan hiếm, thứ có giá trị nhất là sự tin cậyPhần lớn mọi người khi đánh giá một dự án AI thường tập trung vào một câu hỏi quen thuộc: mô hình đó có thông minh hơn không? Có suy luận tốt hơn không? Có tạo ra kết quả chính xác hơn không? Nhưng OpenLedger lại xuất phát từ một góc nhìn khác. Dự án không bắt đầu bằng câu hỏi làm sao để AI thông minh hơn, mà bắt đầu bằng một vấn đề lớn hơn nhiều: khi ngày càng nhiều AI, dữ liệu và agent cùng tham gia tạo ra giá trị, làm sao chúng ta biết ai thực sự đóng góp vào kết quả cuối cùng? Hãy tưởng tượng một báo cáo tài chính được tạo ra bởi nhiều thành phần khác nhau. Một hệ thống cung cấp dữ liệu thị trường, một mô hình khác xử lý dữ liệu, một AI thực hiện phân tích và một agent tổng hợp thành báo cáo hoàn chỉnh. Sau đó báo cáo này được bán cho khách hàng và tạo ra doanh thu. Lúc này, câu hỏi quan trọng không còn là AI có thông minh hay không. Câu hỏi thực sự là: Ai đã tạo ra giá trị?Ai xứng đáng nhận phần thưởng?Và nếu kết quả sai, ai sẽ chịu trách nhiệm? Đó chính là vấn đề mà OpenLedger đang cố gắng giải quyết. Thoạt nhìn, đây có vẻ là một vấn đề của AI. Nhưng thực chất nó là một vấn đề về phối hợp, quyền sở hữu và niềm tin. Càng nhiều tác nhân tham gia vào quá trình tạo ra giá trị, việc xác định nguồn gốc đóng góp và phân phối lợi ích càng trở nên khó khăn hơn. Vấn đề này đặc biệt quan trọng trong môi trường crypto. Trong thế giới blockchain, người dùng luôn muốn chứng minh rằng dữ liệu, mô hình hay đóng góp của mình là thật. Tuy nhiên, họ lại không muốn công khai toàn bộ dữ liệu gốc hoặc bí mật thương mại. Một công ty có thể muốn chứng minh dữ liệu của mình đã giúp cải thiện mô hình AI, nhưng không muốn tiết lộ toàn bộ dữ liệu đó ra công chúng. Đây chính là nghịch lý mà OpenLedger đang cố gắng giải quyết: làm sao để chứng minh mà không cần tiết lộ. Nếu giải quyết được bài toán này, hệ quả mang lại sẽ rất lớn. Mọi đóng góp trong hệ sinh thái AI đều có thể được ghi nhận một cách minh bạch. Người cung cấp dữ liệu được xác nhận. Người phát triển mô hình được xác nhận. Agent thực hiện tác vụ được xác nhận. Khi doanh thu được tạo ra, phần thưởng có thể được phân phối tự động dựa trên mức độ đóng góp thực tế của từng bên. Quan trọng hơn, nếu xảy ra sai sót, hệ thống cũng có thể truy ngược lại nguồn gốc của vấn đề. Trách nhiệm không còn bị hòa tan trong một chuỗi phức tạp của dữ liệu và mô hình. Đó là lý do OpenLedger liên tục nhắc đến các khái niệm như attribution, provenance, proof hay accountability. Nhiều dự án AI hiện nay đang cạnh tranh ở tầng mô hình hoặc dữ liệu. Chẳng hạn, Ocean Protocol tập trung vào thị trường dữ liệu phi tập trung. Bittensor xây dựng mạng lưới đánh giá và khuyến khích các mô hình AI. Trong khi đó, Fetch.ai hướng tới nền kinh tế agent tự động. OpenLedger lại lựa chọn một vị trí khác. Dự án không cố gắng trở thành nơi có mô hình tốt nhất hay dữ liệu lớn nhất. Thay vào đó, OpenLedger muốn trở thành lớp hạ tầng giúp xác định ai đã tạo ra giá trị và giá trị đó nên được phân phối như thế nào. Nói cách khác, nếu các dự án khác xây dựng tầng sản xuất AI, thì OpenLedger đang xây dựng tầng niềm tin của AI. Mục tiêu dài hạn của dự án là tạo ra một nền kinh tế AI nơi dữ liệu, mô hình và agent đều có quyền sở hữu rõ ràng, có khả năng được ghi nhận, được trả thưởng và được bảo vệ quyền lợi kinh tế. Nếu mục tiêu này thành công, AI sẽ không còn chỉ là công cụ. AI có thể trở thành một tác nhân kinh tế thực sự. Hãy tưởng tượng trong tương lai, một agent AI tạo ra doanh thu 100.000 USD. Hệ thống có thể tự động xác định dữ liệu nào đóng góp, mô hình nào tham gia, agent nào thực hiện công việc và phân phối phần thưởng cho từng bên mà không cần một tổ chức trung gian đứng giữa. Đây là một tầm nhìn rất khác với cách chúng ta đang nghĩ về AI ngày nay. Thực tế, vấn đề mà OpenLedger đang giải quyết đã xuất hiện ở nhiều thị trường khác. Trên mạng xã hội, hàng triệu người có thể tạo ra nội dung chất lượng. Tuy nhiên chỉ một số ít nội dung được phân phối rộng rãi. Giá trị không nằm hoàn toàn ở việc tạo nội dung, mà nằm ở việc nội dung đó có được hệ thống chấp nhận và phân phối hay không. AI cũng có thể đi theo hướng tương tự. Trong vài năm tới, số lượng mô hình AI có khả năng tạo ra kết quả chất lượng cao sẽ tăng mạnh. Khi đó, thứ khan hiếm có thể không còn là khả năng tạo ra câu trả lời. Thứ khan hiếm sẽ là khả năng được tin tưởng. Doanh nghiệp không chỉ cần một mô hình thông minh. Họ cần một mô hình có thể kiểm toán, truy xuất nguồn gốc, xác minh quyền sở hữu và đáp ứng các yêu cầu tuân thủ. Một kết quả AI có thể hoàn toàn chính xác, nhưng nếu không thể chứng minh nó đến từ đâu, được tạo ra như thế nào và ai chịu trách nhiệm cho nó, kết quả đó có thể không có giá trị kinh tế. Đó là lý do nhiều người cho rằng lớp khan hiếm trong AI đang dịch chuyển. Trước đây giá trị nằm ở việc tạo ra trí tuệ. Trong tương lai, giá trị có thể nằm ở việc xác minh, phân phối và cấp quyền sử dụng trí tuệ. Nếu xu hướng này trở thành hiện thực, OpenLedger có thể đang xây dựng một trong những lớp hạ tầng quan trọng nhất của nền kinh tế AI. Không phải nơi tạo ra trí tuệ. Mà là nơi xác định trí tuệ nào được công nhận, được tin tưởng và được phép tham gia vào nền kinh tế. Và đó có lẽ là lý do khiến OpenLedger trở nên đáng chú ý. Bởi nếu AI ngày càng rẻ và ngày càng phổ biến, thứ có giá trị nhất sẽ không còn là khả năng tạo ra câu trả lời. Mà là khả năng chứng minh câu trả lời đó đến từ đâu, ai đã đóng góp vào nó và ai phải chịu trách nhiệm cho kết quả cuối cùng. @Openledger $OPEN #openledger $BTC $BILL

OpenLedger: Khi AI không còn khan hiếm, thứ có giá trị nhất là sự tin cậy

Phần lớn mọi người khi đánh giá một dự án AI thường tập trung vào một câu hỏi quen thuộc: mô hình đó có thông minh hơn không? Có suy luận tốt hơn không? Có tạo ra kết quả chính xác hơn không?
Nhưng OpenLedger lại xuất phát từ một góc nhìn khác.
Dự án không bắt đầu bằng câu hỏi làm sao để AI thông minh hơn, mà bắt đầu bằng một vấn đề lớn hơn nhiều: khi ngày càng nhiều AI, dữ liệu và agent cùng tham gia tạo ra giá trị, làm sao chúng ta biết ai thực sự đóng góp vào kết quả cuối cùng?
Hãy tưởng tượng một báo cáo tài chính được tạo ra bởi nhiều thành phần khác nhau. Một hệ thống cung cấp dữ liệu thị trường, một mô hình khác xử lý dữ liệu, một AI thực hiện phân tích và một agent tổng hợp thành báo cáo hoàn chỉnh. Sau đó báo cáo này được bán cho khách hàng và tạo ra doanh thu.
Lúc này, câu hỏi quan trọng không còn là AI có thông minh hay không.
Câu hỏi thực sự là:
Ai đã tạo ra giá trị?Ai xứng đáng nhận phần thưởng?Và nếu kết quả sai, ai sẽ chịu trách nhiệm?
Đó chính là vấn đề mà OpenLedger đang cố gắng giải quyết.
Thoạt nhìn, đây có vẻ là một vấn đề của AI. Nhưng thực chất nó là một vấn đề về phối hợp, quyền sở hữu và niềm tin. Càng nhiều tác nhân tham gia vào quá trình tạo ra giá trị, việc xác định nguồn gốc đóng góp và phân phối lợi ích càng trở nên khó khăn hơn.
Vấn đề này đặc biệt quan trọng trong môi trường crypto.
Trong thế giới blockchain, người dùng luôn muốn chứng minh rằng dữ liệu, mô hình hay đóng góp của mình là thật. Tuy nhiên, họ lại không muốn công khai toàn bộ dữ liệu gốc hoặc bí mật thương mại. Một công ty có thể muốn chứng minh dữ liệu của mình đã giúp cải thiện mô hình AI, nhưng không muốn tiết lộ toàn bộ dữ liệu đó ra công chúng.
Đây chính là nghịch lý mà OpenLedger đang cố gắng giải quyết: làm sao để chứng minh mà không cần tiết lộ.
Nếu giải quyết được bài toán này, hệ quả mang lại sẽ rất lớn.
Mọi đóng góp trong hệ sinh thái AI đều có thể được ghi nhận một cách minh bạch. Người cung cấp dữ liệu được xác nhận. Người phát triển mô hình được xác nhận. Agent thực hiện tác vụ được xác nhận. Khi doanh thu được tạo ra, phần thưởng có thể được phân phối tự động dựa trên mức độ đóng góp thực tế của từng bên.
Quan trọng hơn, nếu xảy ra sai sót, hệ thống cũng có thể truy ngược lại nguồn gốc của vấn đề. Trách nhiệm không còn bị hòa tan trong một chuỗi phức tạp của dữ liệu và mô hình.
Đó là lý do OpenLedger liên tục nhắc đến các khái niệm như attribution, provenance, proof hay accountability.
Nhiều dự án AI hiện nay đang cạnh tranh ở tầng mô hình hoặc dữ liệu. Chẳng hạn, Ocean Protocol tập trung vào thị trường dữ liệu phi tập trung. Bittensor xây dựng mạng lưới đánh giá và khuyến khích các mô hình AI. Trong khi đó, Fetch.ai hướng tới nền kinh tế agent tự động.
OpenLedger lại lựa chọn một vị trí khác.
Dự án không cố gắng trở thành nơi có mô hình tốt nhất hay dữ liệu lớn nhất. Thay vào đó, OpenLedger muốn trở thành lớp hạ tầng giúp xác định ai đã tạo ra giá trị và giá trị đó nên được phân phối như thế nào.
Nói cách khác, nếu các dự án khác xây dựng tầng sản xuất AI, thì OpenLedger đang xây dựng tầng niềm tin của AI.
Mục tiêu dài hạn của dự án là tạo ra một nền kinh tế AI nơi dữ liệu, mô hình và agent đều có quyền sở hữu rõ ràng, có khả năng được ghi nhận, được trả thưởng và được bảo vệ quyền lợi kinh tế.
Nếu mục tiêu này thành công, AI sẽ không còn chỉ là công cụ.
AI có thể trở thành một tác nhân kinh tế thực sự.
Hãy tưởng tượng trong tương lai, một agent AI tạo ra doanh thu 100.000 USD. Hệ thống có thể tự động xác định dữ liệu nào đóng góp, mô hình nào tham gia, agent nào thực hiện công việc và phân phối phần thưởng cho từng bên mà không cần một tổ chức trung gian đứng giữa.
Đây là một tầm nhìn rất khác với cách chúng ta đang nghĩ về AI ngày nay.
Thực tế, vấn đề mà OpenLedger đang giải quyết đã xuất hiện ở nhiều thị trường khác.
Trên mạng xã hội, hàng triệu người có thể tạo ra nội dung chất lượng. Tuy nhiên chỉ một số ít nội dung được phân phối rộng rãi. Giá trị không nằm hoàn toàn ở việc tạo nội dung, mà nằm ở việc nội dung đó có được hệ thống chấp nhận và phân phối hay không.
AI cũng có thể đi theo hướng tương tự.
Trong vài năm tới, số lượng mô hình AI có khả năng tạo ra kết quả chất lượng cao sẽ tăng mạnh. Khi đó, thứ khan hiếm có thể không còn là khả năng tạo ra câu trả lời.
Thứ khan hiếm sẽ là khả năng được tin tưởng.
Doanh nghiệp không chỉ cần một mô hình thông minh. Họ cần một mô hình có thể kiểm toán, truy xuất nguồn gốc, xác minh quyền sở hữu và đáp ứng các yêu cầu tuân thủ.
Một kết quả AI có thể hoàn toàn chính xác, nhưng nếu không thể chứng minh nó đến từ đâu, được tạo ra như thế nào và ai chịu trách nhiệm cho nó, kết quả đó có thể không có giá trị kinh tế.
Đó là lý do nhiều người cho rằng lớp khan hiếm trong AI đang dịch chuyển.
Trước đây giá trị nằm ở việc tạo ra trí tuệ.
Trong tương lai, giá trị có thể nằm ở việc xác minh, phân phối và cấp quyền sử dụng trí tuệ.
Nếu xu hướng này trở thành hiện thực, OpenLedger có thể đang xây dựng một trong những lớp hạ tầng quan trọng nhất của nền kinh tế AI.
Không phải nơi tạo ra trí tuệ.
Mà là nơi xác định trí tuệ nào được công nhận, được tin tưởng và được phép tham gia vào nền kinh tế.
Và đó có lẽ là lý do khiến OpenLedger trở nên đáng chú ý.
Bởi nếu AI ngày càng rẻ và ngày càng phổ biến, thứ có giá trị nhất sẽ không còn là khả năng tạo ra câu trả lời.
Mà là khả năng chứng minh câu trả lời đó đến từ đâu, ai đã đóng góp vào nó và ai phải chịu trách nhiệm cho kết quả cuối cùng.
@OpenLedger $OPEN #openledger
$BTC
$BILL
Skatīt tulkojumu
I think most investors are still looking at AI through an incomplete lens. We often assume AI's value comes from having the smartest model or the best reasoning. But in the future, the biggest source of value may not be intelligence itself. It may be the ability to solve the coordination problems that emerge when many AI systems create value together. Imagine a product built by multiple actors: one AI provides data, another processes it, a model performs inference, and an agent delivers the final result. Once revenue is generated, the key questions become: Who contributed? Who gets rewarded? And who is responsible if something goes wrong? That is the problem OpenLedger is trying to solve. At its core, this is not an AI problem. It is a coordination problem. As more agents, datasets, and models participate, ownership, accountability, and value distribution become increasingly difficult to manage. That is why the phrase: "Cheap intelligence creates expensive disagreement." feels so relevant. Intelligence may become cheaper, but agreement becomes more expensive. This challenge is especially important in crypto, where participants need to verify data, contributions, and outputs without revealing underlying information. As a result, attribution, provenance, verification, and settlement become increasingly valuable. While many AI projects focus on models or compute, OpenLedger focuses on the trust layer that determines who created value and how that value should be distributed. Projects such as Ocean Protocol focus on data, Bittensor focuses on models, and Fetch.ai focuses on autonomous agents. OpenLedger's differentiation is its focus on value provenance, ownership, and accountability. The biggest value of AI may not come from generating answers. It may come from proving where those answers came from, who contributed to them, and who is responsible when they are wrong. If that thesis is correct, OpenLedger is not simply building another AI project. It is building the trust infrastructure for the future AI economy. @Openledger $OPEN #openledger $BTC $BILL
I think most investors are still looking at AI through an incomplete lens. We often assume AI's value comes from having the smartest model or the best reasoning. But in the future, the biggest source of value may not be intelligence itself. It may be the ability to solve the coordination problems that emerge when many AI systems create value together.
Imagine a product built by multiple actors: one AI provides data, another processes it, a model performs inference, and an agent delivers the final result. Once revenue is generated, the key questions become: Who contributed? Who gets rewarded? And who is responsible if something goes wrong?
That is the problem OpenLedger is trying to solve.
At its core, this is not an AI problem. It is a coordination problem. As more agents, datasets, and models participate, ownership, accountability, and value distribution become increasingly difficult to manage. That is why the phrase:
"Cheap intelligence creates expensive disagreement."
feels so relevant.
Intelligence may become cheaper, but agreement becomes more expensive.
This challenge is especially important in crypto, where participants need to verify data, contributions, and outputs without revealing underlying information. As a result, attribution, provenance, verification, and settlement become increasingly valuable.
While many AI projects focus on models or compute, OpenLedger focuses on the trust layer that determines who created value and how that value should be distributed.
Projects such as Ocean Protocol focus on data, Bittensor focuses on models, and Fetch.ai focuses on autonomous agents. OpenLedger's differentiation is its focus on value provenance, ownership, and accountability.
The biggest value of AI may not come from generating answers. It may come from proving where those answers came from, who contributed to them, and who is responsible when they are wrong. If that thesis is correct, OpenLedger is not simply building another AI project. It is building the trust infrastructure for the future AI economy.
@OpenLedger $OPEN #openledger
$BTC
$BILL
Mūsdienu DeFi, lielākais jautājums, ko Genius Terminal vēlas atrisināt, ir fragmentācija. Katram blockchain un katram protokolam ir savs ceļš, kas liek lietotājiem pašiem veidot tiltu, izvēlēties DEX un risināt daudzas sarežģītas tirdzniecības procedūras. Pieredze līdzinās lietot vairākas aplikācijas, lai pabeigtu vienkāršu darījumu. Tas ir svarīgi, jo tas padara DeFi grūti pieejamu parastajiem lietotājiem un mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar CEX. Turklāt visi on-chain darījumi ir publiski, viegli sekojami botu un front-run, samazinot tirdzniecības taisnīgumu. Rezultātā lietotāji cieš no augstām maksām, lieliem slīdēšanas riskiem un sarežģītas pieredzes. Genius parādās, lai atrisinātu šo problēmu, izveidojot “Unified Trading Terminal”, apvienojot visu spot, futures, yield un pre-launch vienā interfeisā. Mērķis ir izveidot vienotu tirdzniecības sistēmu, kur lietotājiem nepieciešams tikai viens interfeiss un viens konts, lai piekļūtu visiem DeFi. Ja tas izdosies, DeFi kļūs tikpat vienkāršs kā CEX, bet joprojām decentralizēts, ar apvienotu likviditāti un plūstošāku pieredzi. Šobrīd projekti kā Jupiter, 1inch vai Hyperliquid risina tikai atsevišķas daļas, bet Genius mērķē uz visu apvienošanu vienā terminālī. @GeniusOfficial $GENIUS #genius
Mūsdienu DeFi, lielākais jautājums, ko Genius Terminal vēlas atrisināt, ir fragmentācija. Katram blockchain un katram protokolam ir savs ceļš, kas liek lietotājiem pašiem veidot tiltu, izvēlēties DEX un risināt daudzas sarežģītas tirdzniecības procedūras. Pieredze līdzinās lietot vairākas aplikācijas, lai pabeigtu vienkāršu darījumu.
Tas ir svarīgi, jo tas padara DeFi grūti pieejamu parastajiem lietotājiem un mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar CEX. Turklāt visi on-chain darījumi ir publiski, viegli sekojami botu un front-run, samazinot tirdzniecības taisnīgumu.

Rezultātā lietotāji cieš no augstām maksām, lieliem slīdēšanas riskiem un sarežģītas pieredzes. Genius parādās, lai atrisinātu šo problēmu, izveidojot “Unified Trading Terminal”, apvienojot visu spot, futures, yield un pre-launch vienā interfeisā.

Mērķis ir izveidot vienotu tirdzniecības sistēmu, kur lietotājiem nepieciešams tikai viens interfeiss un viens konts, lai piekļūtu visiem DeFi.

Ja tas izdosies, DeFi kļūs tikpat vienkāršs kā CEX, bet joprojām decentralizēts, ar apvienotu likviditāti un plūstošāku pieredzi. Šobrīd projekti kā Jupiter, 1inch vai Hyperliquid risina tikai atsevišķas daļas, bet Genius mērķē uz visu apvienošanu vienā terminālī.
@GeniusOfficial $GENIUS #genius
Raksts
OpenLedger un cīņa pret atkārtošanos AI nozarēDomājot par AI, lielākā daļa cilvēku parasti koncentrējas uz lielākiem modeļiem, jaudīgākiem GPU vai vairāk datiem. Tomēr, izpētot OpenLedger, es sapratu, ka šis projekts skatās uz citu problēmu: vai AI nozare nepārliek pārāk daudz resursu, nepārtraukti atkārtojot to pašu darbu? Iedomājieties, ka jūsu telefons glabā to pašu attēlu vairākās mapēs. Saturs nemainās, bet atmiņa tiek aizņemta vairākas reizes. Mūsdienu AI nozare ir līdzīga. Daudzas komandas izstrādā gandrīz līdzīgus modeļus, īsteno tos uz atsevišķām infrastruktūrām un nepārtraukti tērē papildu resursus atkārtotām darbībām. Rezultātā GPU, elektroenerģija un ekspluatācijas izmaksas tiek izmantotas mazāk efektīvi, nekā nepieciešams.

OpenLedger un cīņa pret atkārtošanos AI nozarē

Domājot par AI, lielākā daļa cilvēku parasti koncentrējas uz lielākiem modeļiem, jaudīgākiem GPU vai vairāk datiem. Tomēr, izpētot OpenLedger, es sapratu, ka šis projekts skatās uz citu problēmu: vai AI nozare nepārliek pārāk daudz resursu, nepārtraukti atkārtojot to pašu darbu?
Iedomājieties, ka jūsu telefons glabā to pašu attēlu vairākās mapēs. Saturs nemainās, bet atmiņa tiek aizņemta vairākas reizes. Mūsdienu AI nozare ir līdzīga. Daudzas komandas izstrādā gandrīz līdzīgus modeļus, īsteno tos uz atsevišķām infrastruktūrām un nepārtraukti tērē papildu resursus atkārtotām darbībām. Rezultātā GPU, elektroenerģija un ekspluatācijas izmaksas tiek izmantotas mazāk efektīvi, nekā nepieciešams.
Kamēr AI turpina augt, rodas svarīgs jautājums: kurš patiesībā rada vērtību AI? Vairums cilvēku domā par tehnoloģiju uzņēmumiem, bet katrs AI modelis ir balstīts uz datiem. Miljoni cilvēku rada saturu, dalās ar zināšanām un ģenerē informāciju tiešsaistē, kas vēlāk kļūst par apmācības datiem AI sistēmām. Tomēr, kad šīs sistēmas ģenerē ieņēmumus, oriģinālie līdzdalībnieki reti saņem kādu atlīdzību. Iedomājieties 1,000 ārstus, kas sniedz medicīniskos datus, lai apmācītu AI diagnostikas modeli. Ja šis modelis kļūst plaši izmantots, lielākā daļa vērtības nonāk uzņēmumam, kuram tas pieder, nevis cilvēkiem, kas sniedza datus. Tā ir problēma, ko OpenLedger cenšas risināt. Izmantojot savu Proof of Attribution mehānismu, OpenLedger cenšas izsekot, kā dati ietekmē AI rezultātus un potenciāli atlīdzināt līdzdalībniekiem, pamatojoties uz vērtību, ko viņi palīdz radīt. Šī ideja cieši saskan ar Web3 principiem: caurredzamība, īpašumtiesības un godīga vērtības sadale. Tā vietā, lai būtu sistēma, kurā lietotāji sniedz datus bez maksas, kamēr uzņēmumi iegūst visus ieguvumus, OpenLedger iztēlojas modeli, kurā datu līdzdalībnieki var dalīties arī atlīdzībā. Kamēr projekti, piemēram, Bittensor, koncentrējas uz AI modeļiem un skaitļošanas jaudu, un Vana fokusējas uz datu īpašumtiesībām, OpenLedger mērķis ir savienot datus, AI un ekonomiskos stimulus caur atribūciju. Ja tas būs veiksmīgi, OpenLedger var palīdzēt pārvērst datus no brīvi patērēta resursa par vērtīgu aktīvu, kas ģenerē atlīdzību cilvēkiem, kuri to rada. @Openledger $OPEN #openledger $BILL $BTC
Kamēr AI turpina augt, rodas svarīgs jautājums: kurš patiesībā rada vērtību AI?

Vairums cilvēku domā par tehnoloģiju uzņēmumiem, bet katrs AI modelis ir balstīts uz datiem. Miljoni cilvēku rada saturu, dalās ar zināšanām un ģenerē informāciju tiešsaistē, kas vēlāk kļūst par apmācības datiem AI sistēmām. Tomēr, kad šīs sistēmas ģenerē ieņēmumus, oriģinālie līdzdalībnieki reti saņem kādu atlīdzību.

Iedomājieties 1,000 ārstus, kas sniedz medicīniskos datus, lai apmācītu AI diagnostikas modeli. Ja šis modelis kļūst plaši izmantots, lielākā daļa vērtības nonāk uzņēmumam, kuram tas pieder, nevis cilvēkiem, kas sniedza datus.

Tā ir problēma, ko OpenLedger cenšas risināt.

Izmantojot savu Proof of Attribution mehānismu,
OpenLedger cenšas izsekot, kā dati ietekmē AI rezultātus un potenciāli atlīdzināt līdzdalībniekiem, pamatojoties uz vērtību, ko viņi palīdz radīt.

Šī ideja cieši saskan ar Web3 principiem: caurredzamība, īpašumtiesības un godīga vērtības sadale. Tā vietā, lai būtu sistēma, kurā lietotāji sniedz datus bez maksas, kamēr uzņēmumi iegūst visus ieguvumus, OpenLedger iztēlojas modeli, kurā datu līdzdalībnieki var dalīties arī atlīdzībā.

Kamēr projekti, piemēram, Bittensor, koncentrējas uz AI modeļiem un skaitļošanas jaudu, un Vana fokusējas uz datu īpašumtiesībām, OpenLedger mērķis ir savienot datus, AI un ekonomiskos stimulus caur atribūciju.

Ja tas būs veiksmīgi, OpenLedger var palīdzēt pārvērst datus no brīvi patērēta resursa par vērtīgu aktīvu, kas ģenerē atlīdzību cilvēkiem, kuri to rada.
@OpenLedger $OPEN #openledger
$BILL
$BTC
Lielākā daļa crypto lietotāju domā, ka DeFi saskaras ar šādām problēmām: gāzes maksas, tāpat ātrums, thirdzniecības likviditāte. Bet lielāka problēma ir: MEV (Maximal Extractable Value). Vienkārši sakot: Tu pērk monētu uz DEX. Bots redz tavu pasūtījumu mempool pirms apstiprināšanas. Tas darīs: Pirkst pirms tevis Cels cenu augstāk Pārdos uzreiz pēc tevis => tu pērk par augstāku cenu un zaudē peļņu. To sauc par: front-running sandwich attack. Svarīga atziņa ir: "Tu tirgojies... bet visa tirgus redz tavu pasūtījumu pirms tā tiek izpildīts." Finansēs, tas ir ārkārtīgi bīstami. Ja order flow tiek atklāts: whale tiek medīts, trader tiek front-run, izpildes kvalitāte strauji pasliktinās. Tāpēc Genius koncentrējas uz: stealth execution, privāto maršrutēšanu, hidden order flow, anti-MEV infrastruktūru. Mērķis: bots nevar redzēt tavu darījumu pirms tā pabeigšanas. Ja tas izdodas, Genius var kļūt ne tikai par DEX, bet arī par: izpildes infrastruktūras slāni DeFi. Jo nākotnē, DeFi konkurēs ne tikai ar TPS vai naratīvu. Bet konkurēs ar: ai, kas aizsargā trader un labāka izpildes kvalitāte. @GeniusOfficial $GENIUS #genius
Lielākā daļa crypto lietotāju domā, ka DeFi saskaras ar šādām problēmām:

gāzes maksas,
tāpat ātrums,
thirdzniecības likviditāte.

Bet lielāka problēma ir:
MEV (Maximal Extractable Value).

Vienkārši sakot:
Tu pērk monētu uz DEX.
Bots redz tavu pasūtījumu mempool pirms apstiprināšanas.

Tas darīs:
Pirkst pirms tevis
Cels cenu augstāk
Pārdos uzreiz pēc tevis
=> tu pērk par augstāku cenu un zaudē peļņu.

To sauc par:
front-running
sandwich attack.
Svarīga atziņa ir:
"Tu tirgojies... bet visa tirgus redz tavu pasūtījumu pirms tā tiek izpildīts."

Finansēs,
tas ir ārkārtīgi bīstami.

Ja order flow tiek atklāts:
whale tiek medīts,
trader tiek front-run,
izpildes kvalitāte strauji pasliktinās.

Tāpēc Genius koncentrējas uz:
stealth execution,
privāto maršrutēšanu,
hidden order flow,
anti-MEV infrastruktūru.

Mērķis:
bots nevar redzēt tavu darījumu pirms tā pabeigšanas.

Ja tas izdodas,
Genius var kļūt ne tikai par DEX,
bet arī par:
izpildes infrastruktūras slāni DeFi.
Jo nākotnē,

DeFi konkurēs ne tikai ar TPS vai naratīvu.

Bet konkurēs ar:
ai, kas aizsargā trader un labāka izpildes kvalitāte.
@GeniusOfficial $GENIUS #genius
Raksts
AI būs visur. Bet tikai tie, kas prot kontrolēt AI, ir īstie ieguvēji.Mēs ienākam pilnīgi citā AI laikmetā. Agrāk AI galvenokārt bija čatboti. Lietotāji jautāja - AI atbildēja. Tas bija kā atbalsta rīks, “copilot”, kas palīdzēja cilvēkiem strādāt ātrāk. Bet šobrīd viss mainās ļoti ātri. Jaunie AI aģenti vairs tikai “nerunā”. Viņi sāk: paši pētīt, paši analizēt datus, paši automatizēt, paši veikt darba plūsmu, pat paši pieņemt lēmumus.

AI būs visur. Bet tikai tie, kas prot kontrolēt AI, ir īstie ieguvēji.

Mēs ienākam pilnīgi citā AI laikmetā.
Agrāk AI galvenokārt bija čatboti. Lietotāji jautāja - AI atbildēja. Tas bija kā atbalsta rīks, “copilot”, kas palīdzēja cilvēkiem strādāt ātrāk.
Bet šobrīd viss mainās ļoti ātri.
Jaunie AI aģenti vairs tikai “nerunā”. Viņi sāk:
paši pētīt,
paši analizēt datus,
paši automatizēt,
paši veikt darba plūsmu,
pat paši pieņemt lēmumus.
Viena no lielākajām izmaiņām AI laikmetā ir tā, ka dati kļūst par visvērtīgāko aktīvu internetā. Katru dienu lietotāji ģenerē: ielikumus, uzvedību, transakcijas, un digitālos signālus, no kuriem AI sistēmas mācās. Bet problēma ir: cilvēki, kas rada datus, reti pieder vērtībai, kas no tiem radusies. Lieli platformas vāc datus, AI modeļi apmācās uz tiem, un lielākā daļa ieņēmumu atgriežas centralizētām kompānijām, nevis pašiem lietotājiem. Kripto sāk saskarties ar to pašu jautājumu. Blokķēde rada caurskatāmību, bet tā arī padara: makus, transakcijas, tirdzniecības uzvedību, un kapitāla plūsmas, praktiski pilnīgi publiskas. Tas nozīmē, ka tirgotājus var izsekot, stratēģijas var kopēt, un AI sistēmas var izmantot on-chain datus, lai ātrāk izmantotu tirgus priekšrocības nekā cilvēki jebkad varētu. AI padara datus vērtīgākus, kamēr vienlaikus padara datu piederības zudumu bīstamāku. Tāpēc OpenLedger koncentrējas uz: privātumu, decentralizētiem datiem, verificētu ieguldījumu, un piederību. Projekts vienkārši necenšas uzbūvēt vēl vienu blokķēdi vai AI platformu. Tas cenšas izveidot infrastruktūras slāni, kur: AI var piekļūt un izmantot datus, kamēr lietotāji joprojām saglabā piederību vērtībai, ko viņi rada. Ja tas būs veiksmīgs, OpenLedger varētu kļūt par: uzticības slāni, piederības slāni, un datu infrastruktūras slāni nākotnes AI ekonomikai. Tas ir svarīgi, jo nākotnes AI sistēmas būs atkarīgas no: uzticamiem datiem, caurskatāmas piederības, un godīgas vērtības sadales. Bez tādām sistēmām kā OpenLedger, pastāv reāls risks, ka: AI kļūst arvien centralizētāka, lietotāju dati tiek turpināti izmantot, un lielākā daļa vērtības plūst uz lielām organizācijām. Projekti kā OpenLedger ir svarīgi, jo tie cenšas veidot AI ekonomiku, kur: lietotāji joprojām pieder saviem datiem, AI paliek atbildīgs, un vērtība tiek sadalīta godīgāk cilvēkiem, kuri to faktiski rada. $OPEN @Openledger #openledger $QAIT $BILL
Viena no lielākajām izmaiņām AI laikmetā ir tā, ka dati kļūst par visvērtīgāko aktīvu internetā.
Katru dienu lietotāji ģenerē:
ielikumus,
uzvedību,
transakcijas,
un digitālos signālus, no kuriem AI sistēmas mācās.
Bet problēma ir:
cilvēki, kas rada datus, reti pieder vērtībai, kas no tiem radusies.
Lieli platformas vāc datus,
AI modeļi apmācās uz tiem,
un lielākā daļa ieņēmumu atgriežas centralizētām kompānijām, nevis pašiem lietotājiem.
Kripto sāk saskarties ar to pašu jautājumu.
Blokķēde rada caurskatāmību,
bet tā arī padara:
makus,
transakcijas,
tirdzniecības uzvedību,
un kapitāla plūsmas,
praktiski pilnīgi publiskas.
Tas nozīmē, ka tirgotājus var izsekot,
stratēģijas var kopēt,
un AI sistēmas var izmantot on-chain datus, lai ātrāk izmantotu tirgus priekšrocības nekā cilvēki jebkad varētu.
AI padara datus vērtīgākus,
kamēr vienlaikus padara datu piederības zudumu bīstamāku.
Tāpēc OpenLedger koncentrējas uz:
privātumu,
decentralizētiem datiem,
verificētu ieguldījumu,
un piederību.
Projekts vienkārši necenšas uzbūvēt vēl vienu blokķēdi vai AI platformu.
Tas cenšas izveidot infrastruktūras slāni, kur:
AI var piekļūt un izmantot datus,
kamēr lietotāji joprojām saglabā piederību vērtībai, ko viņi rada.
Ja tas būs veiksmīgs,
OpenLedger varētu kļūt par:
uzticības slāni,
piederības slāni,
un datu infrastruktūras slāni nākotnes AI ekonomikai.
Tas ir svarīgi, jo nākotnes AI sistēmas būs atkarīgas no:
uzticamiem datiem,
caurskatāmas piederības,
un godīgas vērtības sadales.
Bez tādām sistēmām kā OpenLedger,
pastāv reāls risks, ka:
AI kļūst arvien centralizētāka,
lietotāju dati tiek turpināti izmantot,
un lielākā daļa vērtības plūst uz lielām organizācijām.
Projekti kā OpenLedger ir svarīgi, jo tie cenšas veidot AI ekonomiku, kur:
lietotāji joprojām pieder saviem datiem,
AI paliek atbildīgs,
un vērtība tiek sadalīta godīgāk cilvēkiem, kuri to faktiski rada.
$OPEN @OpenLedger #openledger
$QAIT
$BILL
Blockchain ir liela problēma: pārāk liels caurredzamības līmenis. Visas maki, darījumi un naudas plūsmas ir publiski pieejamas, kas ļauj bot un AI analītikai sekot līdzi visu tirgotāju tirdzniecības stratēģijām. Kad kāds whale gatavojas iegādāties lielu daudzumu tokenu, bots to var agrāk pamanīt, iepirkties pirms tam, lai paaugstinātu cenu un pēc tam pārdotu, gūstot peļņu. Tas ir saukts par sandwich attack un ir viens no lielākajiem problēmām DeFi šobrīd. Kamēr tradicionālajai finansēm ir dark pool un privātā izpilde, lai aizsargātu tirdzniecības stratēģijas, kripto ir gandrīz „pilnīgi atklāts”. Tāpēc Genius Terminal ir izstrādājusi Ghost Orders - sistēmu, kas palīdz slēpt darījumu izpildes procesu. Ghost Orders darbojas šādi: sadalot lielos rīkojumus, izmantojot vairākus pagaidu makus, nejauši mainot maršrutu, izkliedējot darījumus laika gaitā, ierobežojot pasūtījumu plūsmas atklātību. Turklāt Genius izmanto MPC, lai drošāk pārvaldītu makus, un privātās relays, lai samazinātu iespēju MEV botu uzraudzībai mempool. Svarīgi ir tas, ka Genius necenšas radīt „absolūtu anonimitāti”, kā Tornado Cash. Viņi koncentrējas uz izpildes maskēšanu - t.i., slēpjot tirdzniecības stratēģijas un apgrūtinot izsekošanu. Tas ir praktiskāks un piemērotāks virziens institucionālajai tirdzniecībai. Ja viņi gūs panākumus, Genius var palīdzēt: mazināt MEV, uzlabot izpildes kvalitāti, aizsargāt tirgotājus no izsekošanas, un padarīt organizāciju naudas plūsmas drošākas DeFi. Vienkārši sakot: Genius necenšas mainīt blockchain, viņi cenšas mainīt cilvēku tirdzniecības veidu uz blockchain. @GeniusOfficial $GENIUS #genuis
Blockchain ir liela problēma: pārāk liels caurredzamības līmenis. Visas maki, darījumi un naudas plūsmas ir publiski pieejamas, kas ļauj bot un AI analītikai sekot līdzi visu tirgotāju tirdzniecības stratēģijām. Kad kāds whale gatavojas iegādāties lielu daudzumu tokenu, bots to var agrāk pamanīt, iepirkties pirms tam, lai paaugstinātu cenu un pēc tam pārdotu, gūstot peļņu. Tas ir saukts par sandwich attack un ir viens no lielākajiem problēmām DeFi šobrīd.

Kamēr tradicionālajai finansēm ir dark pool un privātā izpilde, lai aizsargātu tirdzniecības stratēģijas, kripto ir gandrīz „pilnīgi atklāts”. Tāpēc Genius Terminal ir izstrādājusi Ghost Orders - sistēmu, kas palīdz slēpt darījumu izpildes procesu.

Ghost Orders darbojas šādi:

sadalot lielos rīkojumus,
izmantojot vairākus pagaidu makus,
nejauši mainot maršrutu,
izkliedējot darījumus laika gaitā,
ierobežojot pasūtījumu plūsmas atklātību.

Turklāt Genius izmanto MPC, lai drošāk pārvaldītu makus, un privātās relays, lai samazinātu iespēju MEV botu uzraudzībai mempool.

Svarīgi ir tas, ka Genius necenšas radīt „absolūtu anonimitāti”, kā Tornado Cash. Viņi koncentrējas uz izpildes maskēšanu - t.i., slēpjot tirdzniecības stratēģijas un apgrūtinot izsekošanu. Tas ir praktiskāks un piemērotāks virziens institucionālajai tirdzniecībai.

Ja viņi gūs panākumus, Genius var palīdzēt:
mazināt MEV,
uzlabot izpildes kvalitāti,
aizsargāt tirgotājus no izsekošanas,
un padarīt organizāciju naudas plūsmas drošākas DeFi.

Vienkārši sakot:
Genius necenšas mainīt blockchain, viņi cenšas mainīt cilvēku tirdzniecības veidu uz blockchain.

@GeniusOfficial $GENIUS #genuis
Raksts
Modelis Var Tikt Aizvietots. Saistības Ne.Es domāju, ka tirgus joprojām skatās nepareizi uz AI infrastruktūru. Lielākā daļa pašreizējās sarunas ir ap ļoti pazīstamu ietvaru: ātrāki čipi, jaudīgāki modeļi, garāka konteksta, lētāka secināšana. Viss ir par veiktspējas optimizācijas sacensībām. Šī perspektīva nav nepareiza, taču tā ir taisnīga tikai tad, ja AI tiek uzskatīts par tīru programmatūru, kur vecā versija tiek pilnībā aizvietota ar jauno versiju.

Modelis Var Tikt Aizvietots. Saistības Ne.

Es domāju, ka tirgus joprojām skatās nepareizi uz AI infrastruktūru.
Lielākā daļa pašreizējās sarunas ir ap ļoti pazīstamu ietvaru: ātrāki čipi, jaudīgāki modeļi, garāka konteksta, lētāka secināšana. Viss ir par veiktspējas optimizācijas sacensībām. Šī perspektīva nav nepareiza, taču tā ir taisnīga tikai tad, ja AI tiek uzskatīts par tīru programmatūru, kur vecā versija tiek pilnībā aizvietota ar jauno versiju.
Es vairs neesmu svešs infrastruktūras tokenu stāstam AI un blokķēdē. Lielākā daļa no tiem koncentrējas uz "īpašumtiesībām" kā galveno vērtības virzītāju, taču praksē tas bieži vien kļūst neskaidrs, kad dati un modeļi tiek izmantoti dinamiskos apstākļos. Es sāku pētīt OpenLedger un $OPEN ar zināmu piesardzību. Šīs sistēmas parasti pievieno daudz slāņu-tokenu mehāniku, verifikāciju, licenci, informācijas paneļus, taču pamatproblēma paliek: lietošanas tiesības uz AI datiem un modeļiem laika gaitā nav stabilas. OpenLedger šķiet, ka pieiet citam aspektam. Tā vietā, lai koncentrētos uz īpašumtiesībām, tā fokusējas uz atļauju derīguma termiņa beigām, kur lietošanas tiesības jāatjauno nepārtraukti. Tās pamatideja ir reģistrēt, verificēt un atkārtoti noregulēt lietošanas tiesības attiecībā uz datiem, modeļiem vai aģentiem, nevis atstāt lietotājus pašiem pārvaldīt sarežģītus atbilstības slāņus. Troksnainā vidē ap datu tiesībām, šī atkārtotā noregulēšanas pieeja izceļas. Tomēr vērtība kļūst skaidra tikai reālā lietošanā. Stāsti kā "AI īpašumtiesības" vai "aģentu ekonomika" ir viegli novērtējami sākumā, taču ilgtspēja ir atkarīga no reālas atkārtotas noregulēšanas darbības. Es palieku piesardzīgs, jo novērtējumi var viegli apsteigt faktiskās lietošanas. Šajā posmā OpenLedger un $OPEN joprojām ir novērošanā. Reālais signāls nav stāsts, bet gan tas, vai sistēmā pastāv konsekventa atkārtota lietošana un maksājumu uzvedība. @Openledger #openledger $BILL
Es vairs neesmu svešs infrastruktūras tokenu stāstam AI un blokķēdē. Lielākā daļa no tiem koncentrējas uz "īpašumtiesībām" kā galveno vērtības virzītāju, taču praksē tas bieži vien kļūst neskaidrs, kad dati un modeļi tiek izmantoti dinamiskos apstākļos.
Es sāku pētīt OpenLedger un $OPEN ar zināmu piesardzību. Šīs sistēmas parasti pievieno daudz slāņu-tokenu mehāniku, verifikāciju, licenci, informācijas paneļus, taču pamatproblēma paliek: lietošanas tiesības uz AI datiem un modeļiem laika gaitā nav stabilas.

OpenLedger šķiet, ka pieiet citam aspektam. Tā vietā, lai koncentrētos uz īpašumtiesībām, tā fokusējas uz atļauju derīguma termiņa beigām, kur lietošanas tiesības jāatjauno nepārtraukti.

Tās pamatideja ir reģistrēt, verificēt un atkārtoti noregulēt lietošanas tiesības attiecībā uz datiem, modeļiem vai aģentiem, nevis atstāt lietotājus pašiem pārvaldīt sarežģītus atbilstības slāņus. Troksnainā vidē ap datu tiesībām, šī atkārtotā noregulēšanas pieeja izceļas.

Tomēr vērtība kļūst skaidra tikai reālā lietošanā. Stāsti kā "AI īpašumtiesības" vai "aģentu ekonomika" ir viegli novērtējami sākumā, taču ilgtspēja ir atkarīga no reālas atkārtotas noregulēšanas darbības. Es palieku piesardzīgs, jo novērtējumi var viegli apsteigt faktiskās lietošanas.

Šajā posmā OpenLedger un $OPEN joprojām ir novērošanā. Reālais signāls nav stāsts, bet gan tas, vai sistēmā pastāv konsekventa atkārtota lietošana un maksājumu uzvedība.
@OpenLedger #openledger
$BILL
Sākumā es Genius Yield skatīju tāpat kā lielākā daļa DeFi projektu uz Cardano: spēcīga tehnoloģija, bet neskaidra reālā ekonomiskā vērtība. Pavadot vairāk laika, izpētot viņu maršrutēšanas sistēmu, sāku domāt, ka projekts, iespējams, ņem citu virzienu. Lielākā problēma DeFi nav tikai tas, vai ķēdē ir DEX vai nav. Tā ir fragmentēta likviditāte un neefektīva kapitāla plūsma. Genius Yield mēģina to atrisināt ar savu Smart Order Router: atrodot visefektīvāko tirdzniecības ceļu pa vairākiem likviditātes avotiem, lai samazinātu slippage, uzlabotu izpildi un optimizētu tirdzniecības maksas. Tas ir svarīgāk, nekā lielākā daļa cilvēku domā. Likviditāte ir praktiski kripto tirgu asinsrites sistēma. Ethereum un Solana kļuva spēcīgas ne tikai tehnoloģijas dēļ, bet arī tāpēc, ka kapitāls var efektīvi pārvietoties visā to ekosistēmā. Kas tiešām piesaistīja manu uzmanību, bija tas, ka Genius Yield atvēra savu maršrutēšanas sistēmu. Tas rada ļoti atšķirīgu stimulu struktūru. Ja likviditātes piekļuve var pastāvēt ārpus viņu pašu saskarnes, tad viņi vairs nevar sacensties tikai par lietotājiem - viņi cenšas kļūt par likviditātes infrastruktūras slāni, uz kuru paļaujas citas lietotnes. Dažās ziņās tas atgādina, kā Jupiter attīstījās Solana vai kā 0x Protocol kļuva par maršrutēšanas slāni Ethereum. Man arī patīk, ka viņu tokenomics virzās uz maksas dalīšanas modeli, nevis inflācijas APY. Tirdzniecība rada reālas maksas. Stakeri saņem reālus ieņēmumus. Atdeves kļūst saistītas ar faktiskajiem lietojumiem, nevis pagaidu stimulu. Protams, lielākais risks joprojām ir pats Cardano. Ja DeFi aktivitāte ekosistēmā nekad nesasniedz nozīmīgu mērogu, pat spēcīga infrastruktūra var cīnīties, lai radītu nozīmīgu vērtību. Bet, ja Cardano ievērojami aug nākamo pāris gadu laikā, es domāju, ka Genius Yield ir reāla iespēja kļūt par vienu no galvenajiem likviditātes infrastruktūras slāņiem ekosistēmā. @GeniusOfficial $GENIUS #genius
Sākumā es Genius Yield skatīju tāpat kā lielākā daļa DeFi projektu uz Cardano:
spēcīga tehnoloģija, bet neskaidra reālā ekonomiskā vērtība.
Pavadot vairāk laika, izpētot viņu maršrutēšanas sistēmu, sāku domāt, ka projekts, iespējams, ņem citu virzienu.
Lielākā problēma DeFi nav tikai tas, vai ķēdē ir DEX vai nav.
Tā ir fragmentēta likviditāte un neefektīva kapitāla plūsma.
Genius Yield mēģina to atrisināt ar savu Smart Order Router:
atrodot visefektīvāko tirdzniecības ceļu pa vairākiem likviditātes avotiem, lai samazinātu slippage, uzlabotu izpildi un optimizētu tirdzniecības maksas.
Tas ir svarīgāk, nekā lielākā daļa cilvēku domā.
Likviditāte ir praktiski kripto tirgu asinsrites sistēma.
Ethereum un Solana kļuva spēcīgas ne tikai tehnoloģijas dēļ, bet arī tāpēc, ka kapitāls var efektīvi pārvietoties visā to ekosistēmā.
Kas tiešām piesaistīja manu uzmanību, bija tas, ka Genius Yield atvēra savu maršrutēšanas sistēmu.
Tas rada ļoti atšķirīgu stimulu struktūru.
Ja likviditātes piekļuve var pastāvēt ārpus viņu pašu saskarnes, tad viņi vairs nevar sacensties tikai par lietotājiem - viņi cenšas kļūt par likviditātes infrastruktūras slāni, uz kuru paļaujas citas lietotnes.
Dažās ziņās tas atgādina, kā Jupiter attīstījās Solana vai kā 0x Protocol kļuva par maršrutēšanas slāni Ethereum.
Man arī patīk, ka viņu tokenomics virzās uz maksas dalīšanas modeli, nevis inflācijas APY.
Tirdzniecība rada reālas maksas.
Stakeri saņem reālus ieņēmumus.
Atdeves kļūst saistītas ar faktiskajiem lietojumiem, nevis pagaidu stimulu.
Protams, lielākais risks joprojām ir pats Cardano.
Ja DeFi aktivitāte ekosistēmā nekad nesasniedz nozīmīgu mērogu, pat spēcīga infrastruktūra var cīnīties, lai radītu nozīmīgu vērtību.
Bet, ja Cardano ievērojami aug nākamo pāris gadu laikā, es domāju, ka Genius Yield ir reāla iespēja kļūt par vienu no galvenajiem likviditātes infrastruktūras slāņiem ekosistēmā.

@GeniusOfficial $GENIUS #genius
Raksts
OpenLedger un “Forensic Memory” parādīšanās AIEs domāju, ka lielākā daļa tirgus šobrīd joprojām skatās uz AI diezgan vienkāršā veidā. AI rada output, tas ir pareizs vai nepareizs, ja nepareizs, tad labojam promptu, atjaunojam modeli, pielāgojam inferenci un turpinām. Šis skatījums joprojām darbojas, ja AI tiek izmantots tikai satura rakstīšanai, attēlu radīšanai vai pamata automatizācijas atbalstam. Taču, jo dziļāk es skatos, jo vairāk jūtu, ka šis skatījums sāks sabrukt, kad AI saskarsies ar reālu naudu, reāliem līgumiem un lēmumiem, kuriem ir reālas ekonomiskas sekas.

OpenLedger un “Forensic Memory” parādīšanās AI

Es domāju, ka lielākā daļa tirgus šobrīd joprojām skatās uz AI diezgan vienkāršā veidā. AI rada output, tas ir pareizs vai nepareizs, ja nepareizs, tad labojam promptu, atjaunojam modeli, pielāgojam inferenci un turpinām. Šis skatījums joprojām darbojas, ja AI tiek izmantots tikai satura rakstīšanai, attēlu radīšanai vai pamata automatizācijas atbalstam. Taču, jo dziļāk es skatos, jo vairāk jūtu, ka šis skatījums sāks sabrukt, kad AI saskarsies ar reālu naudu, reāliem līgumiem un lēmumiem, kuriem ir reālas ekonomiskas sekas.
Lielākā daļa tirgus joprojām uzskata, ka mākslīgā intelekta vērtība rodas no labākiem modeļiem, lielākas skaitļošanas jaudas vai lētākas secinājumu veikšanas. Taču dziļākā problēma, iespējams, nav pati mākslīgā intelekta produkcija. Tā varētu būt ekonomiskā vēsture, kas slēpjas aiz šīs produkcijas radīšanas. Mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas manto: datu kopas precīzi pielāgojumus ieguldītāju ietekmi ārējo infrastruktūru Tas nozīmē, ka īstais jautājums kļūst: kas palīdzēja radīt intelektu un vai šīs tiesības joprojām ir svarīgas? Tieši šeit OpenLedger kļūst interesants. Tas nav tikai mēģinājums monetizēt mākslīgo intelektu. Tas varētu pārvērst ieguldījumu vēsturi mašīnlasāmā ekonomiskajā atmiņā. Ieguldītāji, iespējams, vairs nevēlēsies vienreizējus maksājumus. Viņi varētu vēlēties pastāvīgas prasības, kas saistītas ar mākslīgā intelekta sistēmām, kuru veidošanā viņi palīdzēja. Kad šīs prasības kļūst: pārbaudāmas pārvedamas uzticamas kļūst iespējami otrreizējie tirgi. Un galu galā neviens vairs nepārbauda sākotnējo ieguldījumu. Viņi manto uzticību no iepriekšējiem verifikācijas slāņiem. Tas sāk izskatīties mazāk pēc mākslīgā intelekta rīkiem un vairāk pēc finanšu infrastruktūras. Jo ilgtermiņa vērtība var nenākt no paša mākslīgā intelekta radītā rezultāta. Tā var rasties no: tiesībām pierādīt, ka esat palīdzējis to radīt. @Openledger $OPEN #openledger
Lielākā daļa tirgus joprojām uzskata, ka mākslīgā intelekta vērtība rodas no labākiem modeļiem, lielākas skaitļošanas jaudas vai lētākas secinājumu veikšanas.
Taču dziļākā problēma, iespējams, nav pati mākslīgā intelekta produkcija.
Tā varētu būt ekonomiskā vēsture, kas slēpjas aiz šīs produkcijas radīšanas.
Mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas manto:

datu kopas
precīzi pielāgojumus
ieguldītāju ietekmi
ārējo infrastruktūru
Tas nozīmē, ka īstais jautājums kļūst:
kas palīdzēja radīt intelektu un vai šīs tiesības joprojām ir svarīgas?
Tieši šeit OpenLedger kļūst interesants.
Tas nav tikai mēģinājums monetizēt mākslīgo intelektu.
Tas varētu pārvērst ieguldījumu vēsturi mašīnlasāmā ekonomiskajā atmiņā.
Ieguldītāji, iespējams, vairs nevēlēsies vienreizējus maksājumus.
Viņi varētu vēlēties pastāvīgas prasības, kas saistītas ar mākslīgā intelekta sistēmām, kuru veidošanā viņi palīdzēja.
Kad šīs prasības kļūst:
pārbaudāmas
pārvedamas
uzticamas
kļūst iespējami otrreizējie tirgi.
Un galu galā neviens vairs nepārbauda sākotnējo ieguldījumu.
Viņi manto uzticību no iepriekšējiem verifikācijas slāņiem.
Tas sāk izskatīties mazāk pēc mākslīgā intelekta rīkiem un vairāk pēc finanšu infrastruktūras.
Jo ilgtermiņa vērtība var nenākt no paša mākslīgā intelekta radītā rezultāta.
Tā var rasties no:
tiesībām pierādīt, ka esat palīdzējis to radīt.

@OpenLedger $OPEN #openledger
Agrāk šogad es sāku pētīt AI infrastruktūru un ekosistēmas ap skaitļošanu, datiem un tirdzniecību. Es ieguldīju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoš dolāru dažādās sistēmās, lai pārbaudītu vienkāršu pieņēmumu: vai AI izaugsme dabiski pārvēršas tokenu pieprasījumā. Sākumā tas izklausījās saprotami. Skaitļošanas sacensības bija visur - mikroshēmas, secinājumu izmaksas, modeļa izmērs, mērogojamība. Naratīvs bija skaidrs: vairāk AI, vairāk infrastruktūras vērtības. Bet laika gaitā kļuva skaidrs, ka tirgi koncentrējas uz to, kas ir viegli izmērīt, ignorējot strukturālas problēmas zem virsmas. Tas man atgādināja par kriptovalūtām. DeFi šodien viss ir caurspīdīgs: maki, plūsmas, pasūtījumu izmēri un stratēģijas bieži vien var tikt secinātas reālajā laikā. Tas rada paradoksu - caurspīdīgums uzlabo uzticību, bet vājina izpildi. MEV izņemšana, priekšlaicīga tirdzniecība un stratēģiju kopēšana ir tieši saistītas sekas. Lielie darījumi cieš visvairāk. Patiesībā tirgus bieži reaģē pirms izpilde ir pabeigta. Iedomājieties vairumtirdzniecības tirgu, kur katrs pirkums tiek nekavējoties izziņots. Mirklī, kad jūs iegādājaties lielā apjomā, citi priekšlaicīgi reaģē uz cenu, un jūsu stratēģija sabrūk. Dziļāka problēma nav AI vai skaitļošana, bet gan kā vērtība tiek saglabāta pēc sistēmu darbības. AI gadījumā, uzvedības apguves īpašumtiesības nav skaidras. DeFi gadījumā, ekspozīcija ļauj MEV nepārtraukti izņemt vērtību, pasliktinot izpildes kvalitāti. Šajā kontekstā Genius pārstāv pārmaiņas, ne tikai AI tirdzniecības rīku, bet arī privātu izpildes slāni, kas izstrādāts, lai samazinātu MEV un priekšlaicīgu tirdzniecību. Pamatproblēma ir vienkārša: izpildes kvalitāte sabrūk caurspīdīguma dēļ, īpaši lielam kapitālam. Ierosinātais risinājums ir privāta izpilde, gudrāka maršrutēšana un samazināta novērojamība. Ja tas izdosies, liels kapitāls var palikt on-chain, nevis pārvietoties uz CEX vai OTC. DeFi pārvērstos no pilnīgi caurspīdīgas izpildes uz slāņveida izpildes vidēm. Šajā ziņā Genius ir mazāk par tirdzniecību un vairāk par izpildes kvalitātes atjaunošanu - kur pati izpilde kļūst par pamatinfrastruktūras primitivu. @GeniusOfficial $GENIUS #genius
Agrāk šogad es sāku pētīt AI infrastruktūru un ekosistēmas ap skaitļošanu, datiem un tirdzniecību. Es ieguldīju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoš dolāru dažādās sistēmās, lai pārbaudītu vienkāršu pieņēmumu: vai AI izaugsme dabiski pārvēršas tokenu pieprasījumā.
Sākumā tas izklausījās saprotami. Skaitļošanas sacensības bija visur - mikroshēmas, secinājumu izmaksas, modeļa izmērs, mērogojamība. Naratīvs bija skaidrs: vairāk AI, vairāk infrastruktūras vērtības.
Bet laika gaitā kļuva skaidrs, ka tirgi koncentrējas uz to, kas ir viegli izmērīt, ignorējot strukturālas problēmas zem virsmas. Tas man atgādināja par kriptovalūtām.
DeFi šodien viss ir caurspīdīgs: maki, plūsmas, pasūtījumu izmēri un stratēģijas bieži vien var tikt secinātas reālajā laikā. Tas rada paradoksu - caurspīdīgums uzlabo uzticību, bet vājina izpildi.
MEV izņemšana, priekšlaicīga tirdzniecība un stratēģiju kopēšana ir tieši saistītas sekas. Lielie darījumi cieš visvairāk. Patiesībā tirgus bieži reaģē pirms izpilde ir pabeigta.
Iedomājieties vairumtirdzniecības tirgu, kur katrs pirkums tiek nekavējoties izziņots. Mirklī, kad jūs iegādājaties lielā apjomā, citi priekšlaicīgi reaģē uz cenu, un jūsu stratēģija sabrūk.
Dziļāka problēma nav AI vai skaitļošana, bet gan kā vērtība tiek saglabāta pēc sistēmu darbības. AI gadījumā, uzvedības apguves īpašumtiesības nav skaidras. DeFi gadījumā, ekspozīcija ļauj MEV nepārtraukti izņemt vērtību, pasliktinot izpildes kvalitāti.
Šajā kontekstā Genius pārstāv pārmaiņas, ne tikai AI tirdzniecības rīku, bet arī privātu izpildes slāni, kas izstrādāts, lai samazinātu MEV un priekšlaicīgu tirdzniecību.
Pamatproblēma ir vienkārša: izpildes kvalitāte sabrūk caurspīdīguma dēļ, īpaši lielam kapitālam. Ierosinātais risinājums ir privāta izpilde, gudrāka maršrutēšana un samazināta novērojamība.
Ja tas izdosies, liels kapitāls var palikt on-chain, nevis pārvietoties uz CEX vai OTC. DeFi pārvērstos no pilnīgi caurspīdīgas izpildes uz slāņveida izpildes vidēm.
Šajā ziņā Genius ir mazāk par tirdzniecību un vairāk par izpildes kvalitātes atjaunošanu - kur pati izpilde kļūst par pamatinfrastruktūras primitivu.

@GeniusOfficial $GENIUS #genius
Raksts
OPENLEDGER VS TRADITIONAL AI INFRASTRUCTURE - KAD AI ATMIŅA KĻŪST PAR APMEKLĒJUMUAp šo gadu sākumu es sāku pavadīt diezgan daudz laika, sekojot AI infrastruktūrai. Bija posms, kad es ieguldīju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoti dolāru, lai testētu dažas ekosistēmas, kas saistītas ar AI, datiem un skaitļošanu, galvenokārt, lai saprastu, vai naratīvs "AI izaugsme automātiski palielinās tokenu pieprasījumu" patiešām ir ilgtspējīgs. Sākumā viss izskatījās diezgan saprotami. Skaitļošanas sacensības notika visur. Cilvēki daudz runāja par mikroshēmām, interpretācijas izmaksām, modeļu izmēriem, caurlaidspēju, mērogojamību. Tokeni, kas ir saistīti ar AI infrastruktūru, viegli piesaistīja uzmanību, jo stāsts bija ļoti skaidrs: jo vairāk AI attīstās, jo vērtīgāka kļūst infrastruktūra.

OPENLEDGER VS TRADITIONAL AI INFRASTRUCTURE - KAD AI ATMIŅA KĻŪST PAR APMEKLĒJUMU

Ap šo gadu sākumu es sāku pavadīt diezgan daudz laika, sekojot AI infrastruktūrai. Bija posms, kad es ieguldīju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoti dolāru, lai testētu dažas ekosistēmas, kas saistītas ar AI, datiem un skaitļošanu, galvenokārt, lai saprastu, vai naratīvs "AI izaugsme automātiski palielinās tokenu pieprasījumu" patiešām ir ilgtspējīgs.
Sākumā viss izskatījās diezgan saprotami. Skaitļošanas sacensības notika visur. Cilvēki daudz runāja par mikroshēmām, interpretācijas izmaksām, modeļu izmēriem, caurlaidspēju, mērogojamību. Tokeni, kas ir saistīti ar AI infrastruktūru, viegli piesaistīja uzmanību, jo stāsts bija ļoti skaidrs: jo vairāk AI attīstās, jo vērtīgāka kļūst infrastruktūra.
Pirms dažiem mēnešiem es iztērēju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoti dolāru, testējot dažādas AI infrastruktūras ekosistēmas, lai redzētu, vai "AI pieņemšana = token pieprasījums" naratīvs patiešām strādā. Sākumā viss izskatījās spēcīgi: saraksti, likviditāte, apjoms un lieli nākotnes pieprasījuma naratīvi. Bet, jo vairāk es vēroju, jo vairāk es pamanīju to pašu modeli - tokenu cenas pieaug daudz ātrāk nekā faktiskais tīkla lietojums. Tāpēc es pievērsos OpenLedger. Manuprāt, tas atgādina reālo piegādes ķēdi. Tirgus saglabā ilgstošu vērtību tikai tad, ja preces, maksājumi un atbildības pastāvīgi plūst caur to - nevis tikai tāpēc, ka cilvēki spekulē ap to. OpenLedger šķiet mazāk koncentrējas uz tīru AI lietojumu un vairāk uz atribūciju, izcelsmi, atļaujām un verificētu AI ieguldījumu. Tas ir svarīgi, jo AI sistēmām galu galā var nākties atrisināt neatrisinātas ekonomiskās prasības attiecībā uz datiem, modeļiem un ieguldījumiem. Ja izstrādātājiem atkārtoti nepieciešama stakešana, pierādījums vai risinājums, tad OPEN Token varētu laika gaitā radīt reālu pieprasījumu. Bet, ja lietotāji var apiet verifikāciju vai risināt ārpus platformas, tad šis pieprasījums ātri pazūd. Tāpēc es pievēršu lielāku uzmanību atkārtotajai risinājumu plūsmai, saistītajai dalībai un faktiskajai ekonomiskajai uzvedībai, nevis naratīvam vai FDV. $OPEN @Openledger #openledger
Pirms dažiem mēnešiem es iztērēju dažus simtus līdz vairāk nekā tūkstoti dolāru, testējot dažādas AI infrastruktūras ekosistēmas, lai redzētu, vai "AI pieņemšana = token pieprasījums" naratīvs patiešām strādā.
Sākumā viss izskatījās spēcīgi: saraksti, likviditāte, apjoms un lieli nākotnes pieprasījuma naratīvi. Bet, jo vairāk es vēroju, jo vairāk es pamanīju to pašu modeli - tokenu cenas pieaug daudz ātrāk nekā faktiskais tīkla lietojums.

Tāpēc es pievērsos OpenLedger.

Manuprāt, tas atgādina reālo piegādes ķēdi. Tirgus saglabā ilgstošu vērtību tikai tad, ja preces, maksājumi un atbildības pastāvīgi plūst caur to - nevis tikai tāpēc, ka cilvēki spekulē ap to.

OpenLedger šķiet mazāk koncentrējas uz tīru AI lietojumu un vairāk uz atribūciju, izcelsmi, atļaujām un verificētu AI ieguldījumu.

Tas ir svarīgi, jo AI sistēmām galu galā var nākties atrisināt neatrisinātas ekonomiskās prasības attiecībā uz datiem, modeļiem un ieguldījumiem. Ja izstrādātājiem atkārtoti nepieciešama stakešana, pierādījums vai risinājums, tad OPEN Token varētu laika gaitā radīt reālu pieprasījumu.

Bet, ja lietotāji var apiet verifikāciju vai risināt ārpus platformas, tad šis pieprasījums ātri pazūd.

Tāpēc es pievēršu lielāku uzmanību atkārtotajai risinājumu plūsmai, saistītajai dalībai un faktiskajai ekonomiskajai uzvedībai, nevis naratīvam vai FDV.

$OPEN @OpenLedger #openledger
Sākumā, kad es redzēju, ka GENIUS ievieš ghost wallets un fragmentētu izpildi struktūrā, es domāju, ka tie bija tikai, lai uzlabotu kopējo pieredzi. Nevis AI tirdzniecības kodolu. Un ne vienkārši būvēti, lai optimizētu darījumu ātrumu. Man šķita, ka sistēma pārveido, kā izpildes plūsma un likviditātes uzvedība paliek pašā ekosistēmā. Lielākā daļa cilvēku joprojām skatās uz DeFi caur to pašu objektīvu: vairāk caurredzamības nozīmē labākus tirgus. Bet, jo dziļāk es skatījos, jo acīmredzamāk kļuva, ka sistēma patiesībā neoperē saskaņā ar šo loģiku. Skaidrs signāls atrodas ghost wallets un izpildes abstrakcijā. Vietā, lai visus piespiestu iet pa to pašu ceļu, sistēma rada atšķirību starp publisko mazumtirdzniecības izpildi un privāto izpildi lielām kapitāla plūsmām — un katra virziena vērtība nes pilnīgi atšķirīgu slāni. No šī brīža es pārstāju uzskatīt ghost wallets par mazu funkciju. Privātā izpilde saglabā vērtību cirkulējošu sistēmā. Kamēr publiskā izpilde virza vērtību ārā caur MEV, front-running un stratēģiju noplūdēm. Tas pārvērš ghost wallets par koordinācijas mehānismu vairāk nekā tikai funkcionālu rīku. Un, kad skatās uz lielāku bildi, GENIUS šķiet, ka ieiet fāzē, kur izpildes infrastruktūra kļūst par īsto fokusu. Iepriekš lielāko aktivitāti kontrolēja centralizēti biržas un tirgus veidotāji. Tagad izpildes abstrakcija sāk atvērt šo struktūru uz āru. Cilvēki vairs tikai nesadarbojas ar on-chain likviditāti. Viņi var sākt būvēt savus izpildes slāņus iekšā. Un galu galā, lielākais jautājums, iespējams, nebūs tas, ko GENIUS veidos nākamo, bet gan, kurš kļūs par daļu no šī jaunā privātā izpildes slāņa veidošanas pašam DeFi. $GENIUS @GeniusOfficial #genius
Sākumā, kad es redzēju, ka GENIUS ievieš ghost wallets un fragmentētu izpildi struktūrā, es domāju, ka tie bija tikai, lai uzlabotu kopējo pieredzi.
Nevis AI tirdzniecības kodolu. Un ne vienkārši būvēti, lai optimizētu darījumu ātrumu. Man šķita, ka sistēma pārveido, kā izpildes plūsma un likviditātes uzvedība paliek pašā ekosistēmā.
Lielākā daļa cilvēku joprojām skatās uz DeFi caur to pašu objektīvu: vairāk caurredzamības nozīmē labākus tirgus. Bet, jo dziļāk es skatījos, jo acīmredzamāk kļuva, ka sistēma patiesībā neoperē saskaņā ar šo loģiku. Skaidrs signāls atrodas ghost wallets un izpildes abstrakcijā. Vietā, lai visus piespiestu iet pa to pašu ceļu, sistēma rada atšķirību starp publisko mazumtirdzniecības izpildi un privāto izpildi lielām kapitāla plūsmām — un katra virziena vērtība nes pilnīgi atšķirīgu slāni.
No šī brīža es pārstāju uzskatīt ghost wallets par mazu funkciju.
Privātā izpilde saglabā vērtību cirkulējošu sistēmā. Kamēr publiskā izpilde virza vērtību ārā caur MEV, front-running un stratēģiju noplūdēm. Tas pārvērš ghost wallets par koordinācijas mehānismu vairāk nekā tikai funkcionālu rīku.
Un, kad skatās uz lielāku bildi, GENIUS šķiet, ka ieiet fāzē, kur izpildes infrastruktūra kļūst par īsto fokusu.
Iepriekš lielāko aktivitāti kontrolēja centralizēti biržas un tirgus veidotāji. Tagad izpildes abstrakcija sāk atvērt šo struktūru uz āru. Cilvēki vairs tikai nesadarbojas ar on-chain likviditāti. Viņi var sākt būvēt savus izpildes slāņus iekšā.
Un galu galā, lielākais jautājums, iespējams, nebūs tas, ko GENIUS veidos nākamo, bet gan, kurš kļūs par daļu no šī jaunā privātā izpildes slāņa veidošanas pašam DeFi.
$GENIUS @GeniusOfficial #genius
Raksts
OpenLedger būvē vairāk nekā tikai AI rīkusTas, kas mani pārsteidz, nav tas, ka Openledger īsteno mākoņu konfigurācijas atjauninājumus un izvietošanas slāņus, bet gan sajūta, ka kaut kas tiek skatīts nepareizi, ir ļoti skaidri redzama, kad novēro, kā visa šī struktūra darbojas. Tas nav kā šaubas, arī ne gluži piesardzība, tā ir mirkļa sajūta, kad "AI vairs nav ierobežots tikai ar modeli" pēkšņi kļūst par precīzu aprakstu tam, kā pašreizējais AI sistēma patiesībā darbojas.

OpenLedger būvē vairāk nekā tikai AI rīkus

Tas, kas mani pārsteidz, nav tas, ka Openledger īsteno mākoņu konfigurācijas atjauninājumus un izvietošanas slāņus, bet gan sajūta, ka kaut kas tiek skatīts nepareizi, ir ļoti skaidri redzama, kad novēro, kā visa šī struktūra darbojas.
Tas nav kā šaubas, arī ne gluži piesardzība, tā ir mirkļa sajūta, kad "AI vairs nav ierobežots tikai ar modeli" pēkšņi kļūst par precīzu aprakstu tam, kā pašreizējais AI sistēma patiesībā darbojas.
Pieraksties, lai skatītu citu saturu
Pievienojies kriptovalūtu entuziastiem no visas pasaules platformā Binance Square
⚡️ Lasi jaunāko un noderīgāko informāciju par kriptovalūtām.
💬 Uzticas pasaulē lielākā kriptovalūtu birža.
👍 Atklāj vērtīgas atziņas no pārbaudītiem satura veidotājiem.
E-pasta adrese / tālruņa numurs
Vietnes plāns
Sīkdatņu preferences
Platformas noteikumi